Linda Puriņa, SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs”, Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja
Vai autoskolas instruktors, kas ir pašnodarbinātā persona, izdevumos drīkst norakstīt degvielas izdevumus 100% apmērā? Vai ir nepieciešamas ceļazīmes vai maršruta lapas?
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) 11.5panta 4.daļā ir noteikts, ka, aprēķinot personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) vērtības nolietojumu, izdevumos ietver aprēķināto nolietojumu proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, bet ne vairāk par 70%. Attiecībā uz automobiļa ekspluatācijas izmaksām šī panta 6.daļā ir noteikts, ka personīgā vieglā automobiļa (izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu) ekspluatācijas izmaksas (arī izdevumus par degvielu) izdevumos ietver proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru skaitam, pamatojoties uz detalizēti izstrādātiem maršrutiem, bet ne vairāk kā par 70%. Ja maksātājam nav atbilstoši noformētu attaisnojuma dokumentu, izdevumos ietver ne vairāk par 50% no faktiskajām izmaksām.
Attiecīgajās likuma par IIN normās nav norādes par mērķi vai darbības veidu, kad drīkst automašīnas ekspluatācijas izmaksas vai nolietojumu attiecināt 100% apmērā kā izdevumus. Tātad arī aizpildot maršruta lapas vai sagatavojot ceļazīmes, saimnieciskās darbības izdevumos var iekļaut tikai 70% no izdevumiem.
Bet likumā par IIN ir minēta atzīme “izņemot vieglo automobili ar speciālo aprīkojumu”, kas nozīmē, ka uz šādu auto neattiecas 70% ierobežojums, un izdevumus drīkst attiecināt pilnā apmērā. Ne likumā par IIN, ne Ministra kabineta noteikumos Nr.662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” detalizētāk nav skaidrots, kas tieši domāts ar speciālo aprīkojumu.
Līdzīga situācija ir izskatīta Senāta Administratīvo lietu departaments 2017.gada 28.februāra spriedumā lietā SKA-39/2017, kurā norādīts, ka automašīna, kura saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas informāciju ir pārbūvēta par mācību auto, uzstādot dublējošo vadības sistēmu un pielāgojot aprīkojumu braukšanas apmācībām, izmantota saimnieciskajā darbībā kā vieglais auto ar speciālo aprīkojumu. Spriedumā norādīts, ka auto ar speciālo aprīkojumu ekspluatācijas izdevumus ir iespējams atskaitīt 100% apmērā kā saimnieciskās darbības izdevumus. Tomēr tas nenozīmē, ka līdz ar to vienmēr ir pamats auto ar speciālo aprīkojumu ekspluatācijas izdevumus ieskaitīt saimnieciskās darbības izdevumos pilnā apmērā.
Jāņem vērā, ka saskaņā ar likuma par IIN 11.panta 1.3daļas 3.punktu fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ar saimnieciskās darbības ienākuma gūšanu saistītajās izmaksās ir tiesīga ietvert tādus izdevumus, kas pēc ekonomiskā satura un būtības ir saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību un ir nepieciešami tās nodrošināšanai. Tātad saimnieciskās darbības izdevumos ir pamats ieskaitīt tikai tādus izdevumus, kas ir tieši saistīti ar personas saimniecisko darbību. Līdz ar to, ja auto ar speciālo aprīkojumu tiek izmantots gan saimnieciskajā darbībā, gan privātām vajadzībām, tas vien, ka šim auto ir speciālais aprīkojums, nebūs pietiekams iemesls, lai visus ar transportlīdzekļa ekspluatāciju saistītos izdevumus automātiski ieskaitītu saimnieciskās darbības izdevumos.
Ja auto ir aprīkots autovadītāju apmācībām, tad tas ir uzskatāms par auto ar speciālo aprīkojumu, un izmaksas var attiecināt pilnā apmērā uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Tomēr nepieciešams gatavot maršruta lapas vai ceļazīmes, kas pamatotu automašīnas izmantošanu tikai saimnieciskās darbības vajadzībām.
Raksts tapis sadarbībā ar iFinanses.lv
iFinanses ir interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.
