Tāpat kā darba ņēmējiem, arī pašnodarbinātajām personām ir tiesības saņemt dažādus apdrošināšanas veidus atkarībā no veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apjoma. Atšķirība, protams, tajā, ka pašnodarbinātajiem savu sociālās apdrošināšanas “grozu” jāveido pašiem un patstāvīgi jāizprot nosacījumi sociālās apdrošināšanas saņemšanai. Tas attiecas arī uz maternitātes, paternitātes, vecāku pabalstu saņemšanu, kuru nosacījumi, kā novērojām, bieži vien raisa jautājumus un neskaidrību.
Dažus no pašnodarbināto biežāk uzdotajiem jautājumiem esam apkopojuši – ieskaties, iespējams, atradīsi starp tiem atbildi, ko tik ilgi meklēji!
Jāatceras, ka pašnodarbinātais dažādiem riskiem ir apdrošināts tikai tad, ja tiek veiktas sociālās iemaksas. Atkarībā no veikto iemaksu apmēra, pašnodarbinātā apdrošināšanas veidi atšķiras. Ja nodokļus izvēlēts maksāt vispārējā kārtībā un ienākumu apmērs pārsniedz 620 eiro jeb valstī noteikto minimālo algu, tad sociālās iemaksas jāveic, ņemot vērā lielo likmi – 31,07% . Ja tiek veiktas sociālās iemaksas šādā apmērā, tad pašnodarbinātais ir tiesīgas saņemt šādus apdrošināšanas veidus:
Savukārt pašnodarbinātajam, kura ienākumu apmērs ir zem 620 eiro, jāveic sociālās iemaksas 10% apmērā, taču šīs sociālās iemaksas sniedz iespēju saņemt tikai valsts pensiju. Vairāk par pašnodarbinātā sociālo apdrošināšanu uzzini mūsu blogā.
Kā ar visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, arī maternitātes pabalstu pirms un pēc dzemdībām var saņemt tikai sociāli apdrošināta persona (darba ņēmējs vai pašnodarbinātais), kura grūtniecības dēļ zaudē ienākumus un kurai ārsts izsniedzis darbnespējas lapu B saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Tātad šajā gadījumā svarīgs ir nevis tavas saimnieciskās darbības ilgums, bet gan tas, cik ilgi ir veiktas sociālās iemaksas kā pašnodarbinātajai personai un vai tas darīts vismaz minimālo laika periodu.
Nosakot tiesības saņemt maternitātes pabalstu, tiek vērtēts, vai pašnodarbinātā persona faktiski ir veikusi obligātās sociālās iemaksas:
• tajā kalendārā gada ceturksnī, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums;
• vai arī iepriekšējā ceturksnī pirms ceturkšņa, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
To rēķina, ņemot vērā, ka apdrošināšanas gadījums iestājas no grūtniecības atvaļinājuma pirmās dienas, no kuras izsniegta darbnespējas lapa B maternitātes pabalstam. Faktiski veiktas iemaksas nozīmē, ka tās veiktas pēc pilnās likmes – 31,07%.
Maternitātes pabalstam ir nepieciešams minimālās sociālās apdrošināšanas periods. Tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas iemaksām maternitātes apdrošināšanas saņemšanai jābūt veiktām ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā VAI sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā PIRMS tā mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Ja grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā no saimnieciskās darbības ir plānots gūt ienākumu, tad tiesības uz maternitātes pabalstu būs tikai tad, ja ienākumi no saimnieciskās darbības nepārsniegs minimālo darba algu, kas šogad noteikta 620 eiro mēnesī. Papildu tam saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” šajā laikā jāveic arī sociālās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai.
Ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī tomēr pārsniedz minimālo darba algu, kas nozīmē, ka arī sociālās iemaksas tiek veiktas pilnā apmērā (31,07%), tad tiesības saņemt maternitātes pabalstu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā diemžēl nebūs.
Šādi nosacījumi attiecas gan uz gadījumu, kad persona ir tikai pašnodarbinātais, gan arī uz gadījumiem, kad ir vienlaicīgi darba ņēmējs un pašnodarbinātais.
Pašnodarbinātajam vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes, paternitātes, vecāku un slimības pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no pašnodarbinātā apdrošināšanas iemaksu algas , no kuras faktiski ir veiktas obligātās iemaksas pēc likmes 31,07%. Vidējo iemaksu algu aprēķina par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem, kas noslēdzas trīs mēnešus pirms ceturkšņa (trīs mēnešiem), kurā iestājies apdrošināšanas gadījums jeb sācies grūtniecības atvaļinājums.
Piemēram, 2023. gada septembrī tiks izsniegta B lapa, uz kā pamata būs tiesības saņemt maternitātes pabalstu. Maternitātes pabalsts tiks aprēķināts par laika periodu no 01.04.2022. līdz 31.03.2023.
Ja sievietei piešķirts maternitātes pabalsts, tad viņai ir tiesības arī uz vecāku pabalstu. Ja vecāku pabalsta saņemšanas laikā kā pašnodarbinātā persona tu gūsti ienākumus līdz 620 eiro apmērā un veic sociālās iemaksas 10% apmērā, tad vecāku pabalsts tiek izmaksāts piešķirtajā apmērā. Pabalsta apmērs ir atkarīgs no veikto sociālo iemaksu apjoma.
Arī šajā gadījumā vidējo iemaksu algu aprēķina par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem, kas noslēdzas trīs mēnešus pirms ceturkšņa (trīs mēnešiem), kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
Piemērs: 2023. gada septembrī tika izsniegta pirmā B lapa (pirmsdzemdību), novembrī piedzima bērniņš, uz kā pamata tika izsniegta otrā B lapa (pēcdzemdību), kura beidzās 2024. gada janvārī. Beidzoties otrajai B lapai, rodas tiesības uz vecāku pabalstu, kas, savukārt, tiks aprēķināts par laika periodu 01.10.2022.–30.09.2023.
Ja mēneša ienākumi kā pašnodarbinātajam tomēr pārsniedz 620 eiro, tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas veic pilnā apmērā (31,07%), tāpēc par attiecīgo mēnesi vecāku pabalstu tev izmaksās 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.
Katrs gadījums ir individuāls, tāpēc iesakām patstāvīgi un rūpīgi iepazīties ar likumā noteiktajiem pabalsta saņemšanas nosacījumiem. Resursi, kur smelties detalizētu informāciju:
• Ministru kabineta “Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu noteikumi”
• Ministru kabineta noteikumi “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”
