Rēķini ir e-pastā, čeki nosūtīti grāmatvedim WhatsApp, līgumi glabājas datorā. Šķiet, ka viss ir sakārtots, līdz jāatrod konkrēts dokuments. Grāmatvedis ir atvaļinājumā, vecā sarakste vairs nav pieejama, bet papīra čeks ir izbalējis.
Grāmatvedības dokumentu glabāšana ir svarīga gan SIA, gan pašnodarbinātajiem. Dokumenti palīdz izskaidrot darījumus, pārbaudīt uzskaiti un atbildēt uz jautājumiem arī vairākus gadus pēc pirkuma vai pakalpojuma sniegšanas.
Turklāt dokumentu nodošana grāmatvedim vēl nenozīmē, ka uzņēmuma īpašniekam par tiem vairs nav jādomā. Ir jāzina, kur tie atrodas, kā tiem piekļūt un kas notiks, ja sadarbība ar grāmatvedi beigsies.
Cik ilgi jāglabā grāmatvedības dokumenti?
Visiem dokumentiem nav vienāda glabāšanas termiņa. Tas atkarīgs no dokumenta veida, satura un atsevišķos gadījumos arī no tā datuma.
Dokumentu veids |
Minimālais glabāšanas laiks |
|---|---|
Gada pārskati |
Līdz uzņēmuma reorganizācijai vai darbības izbeigšanai, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi |
Inventarizācijas saraksti, grāmatvedības reģistri un grāmatvedības organizācijas dokumenti |
10 gadi |
Darba samaksas attaisnojuma dokumenti, kas datēti pirms 1999. gada 1. janvāra |
75 gadi |
Darba samaksas attaisnojuma dokumenti no 1999. gada 1. janvāra |
10 gadi |
Atvaļinājuma samaksas un neizmantotā atvaļinājuma atlīdzības attaisnojuma dokumenti no 1999. gada 1. janvāra |
10 gadi pēc darba attiecību izbeigšanas |
Pārējie attaisnojuma dokumenti, tostarp parasti rēķini un čeki |
Vismaz 5 gadi un ilgāk, ja tie vēl vajadzīgi darījuma izsekojamībai |
Šie termiņi izriet no Grāmatvedības likuma 28. panta un ir atspoguļoti arī VID skaidrojumā. Algu dokumentu termiņus nedrīkst automātiski attiecināt uz visu personāla dokumentāciju.
Pieci gadi nav automātiska atļauja izdzēst katru veco rēķinu. Piemēram, ilgstoši izmantotas iekārtas iegādes dokuments var būt nepieciešams arī vēlāk, lai izsekotu tās uzskaitei. Pirms dokumentu iznīcināšanas jāpārbauda to turpmākā nozīme un īpašās prasības.
Praktiski ir vērts kopā ar grāmatvedi izveidot dokumentu grupu sarakstu ar glabāšanas termiņiem. Tas ļauj pieņemt pārdomātu lēmumu par katru dokumentu grupu, nevis reizi gadā izdzēst visu, kas šķiet pietiekami vecs.
Kādi dokumenti jāsakārto ikdienā?
Dokumentu kārtība sākas ar saprotamu sistēmu. Atkarībā no darbības veida tajā jāparedz vieta:
izrakstītajiem un saņemtajiem rēķiniem;
čekiem un citiem pirkumus apliecinošiem dokumentiem;
bankas izrakstiem un maksājumu dokumentiem;
līgumiem, pasūtījumiem un pieņemšanas–nodošanas aktiem;
pamatlīdzekļu iegādes un uzskaites dokumentiem;
inventarizācijas sarakstiem;
darba samaksas aprēķiniem;
grāmatvedības reģistriem un pārskatiem.
Ne katram darījumam nepieciešami visi šie dokumenti. Taču, atverot konkrēta darījuma informāciju, vajadzētu spēt saprast, kas noticis, par ko samaksāts un kāds ir pamatojums.
Piemēram, maksājuma uzdevums var palīdzēt atrast pārskaitījumu piegādātājam. Savukārt līgums, rēķins un darbu pieņemšanas akts palīdz saprast pasūtījuma saturu un izpildi. Tāpēc ir lietderīgi šos dokumentus organizēt tā, lai tos varētu atrast kopā.
Vai pietiek ar čeka fotogrāfiju?
Čeka nofotografēšana ir labs pirmais solis. Taču oriģināla aizstāšanai ir papildu nosacījumi.
Grāmatvedības likuma 29. pants prasa saglabāt dokumenta saturu visā glabāšanas laikā, nodrošināt tā lasāmību un iespēju izveidot papīra atvasinājumu, aizsargāt dokumentu pret izmaiņām vai iznīcināšanu un dokumentēt pārvēršanas un oriģināla iznīcināšanas procesu. Tikai ievērojot šos nosacījumus, drīkst iznīcināt papīra oriģinālu.
Tāpēc pirms čeku izmešanas vienojies ar grāmatvedi par dokumentu digitalizācijas kārtību.
Ikdienā pārbaudi arī pašu attēlu. Vai redzams viss čeks? Vai var salasīt datumu, pārdevēju, pirkumu un summu? Vai saglabātas visas dokumenta lapas?
Izplūdusi fotogrāfija neatrisina problēmu, kuru radītu izbalējis papīra čeks.
Arī automātiski atpazīti dati un dokumenta attēls pilda atšķirīgas funkcijas. Summa, kas ievadīta sistēmā, palīdz veikt uzskaiti. Saglabātais dokuments ļauj pārbaudīt, no kurienes šī summa radusies.
Kas var notikt, ja dokumenti pazūd?
Pirmais sarežģījums parasti ir ļoti praktisks: jāpatērē laiks informācijas atjaunošanai. Jāmeklē e-pasti, jāsazinās ar piegādātājiem un jānoskaidro, kuri dokumenti patiešām trūkst.
Taču problēmas var būt plašākas.
Grūtāk izskaidrot izdevumus. Ja saglabājies tikai maksājums, var nebūt skaidrs, ko uzņēmums iegādājies un kā pirkums saistīts ar tā darbību. Jautājums par konkrētā darījuma nodokļu uzskaiti jāizvērtē kopā ar grāmatvedi.
Grūtāk atrisināt domstarpības. Klients uzskata, ka darbs nav nodots, bet piegādātājs apgalvo, ka apmaksāta tikai daļa rēķina. Bez sākotnējiem dokumentiem saruna var kļūt ievērojami sarežģītāka.
Sarežģītāka grāmatveža maiņa. Ja jaunais grāmatvedis saņem tikai kopsavilkumu, viņam var nākties atkārtoti meklēt darījumu pamatojumu. Tas var aizkavēt darbu un radīt papildu izmaksas.
Mazāka skaidrība pašam uzņēmējam. Bez pieejamiem dokumentiem ir grūtāk pārbaudīt rēķinu, atcerēties vienošanos vai saprast, kāpēc uzskaitē redzama konkrēta summa.
Pazudis dokuments pats par sevi vēl nepasaka, kādas būs juridiskās vai nodokļu sekas. Vispirms jānoskaidro, kas trūkst, vai dokumentu iespējams atjaunot un kādi citi pierādījumi ir pieejami.
Ko darīt, ja dokuments jau pazudis?
Rīkojies, tiklīdz pamani trūkumu.
Noskaidro darījumu. Pieraksti datumu, summu, partneri un to, kāds dokuments trūkst.
Pārbaudi esošos avotus. Meklē e-pastā, grāmatvedības sistēmā, piegādātāja klienta kontā un saglabātajās kopijās.
Sazinies ar dokumenta izsniedzēju. Lūdz atkārtoti nosūtīt rēķinu vai palīdzēt atjaunot dokumentu.
Informē grāmatvedi. Kopā izvērtējiet, vai pieejamā informācija ir pietiekama un kā rīkoties ar uzskaiti.
Novērs atkārtošanos. Vienojieties par vienu dokumentu iesniegšanas un glabāšanas kārtību.
Neatliec šo darbu līdz gada pārskata sagatavošanai. Nesen notikušu darījumu parasti ir vieglāk atcerēties un pārbaudīt.
Kurš atbild par dokumentu glabāšanu?
Uzņēmuma vadītājam ir pienākums organizēt grāmatvedību un dokumentu saglabāšanu. Viņa atbildība ietver dokumentu aizsardzību pret nozaudēšanu vai iznīcināšanu un to pieejamību normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Grāmatvedības nodošana ārpakalpojumā neatceļ vadītāja pienākumus.
Vienlaikus grāmatvedim ir savi pienākumi. Rakstveida vienošanās ar grāmatvedi nosaka viņa pienākumus, tiesības un atbildību. Tāpēc nav pareizi pieņemt ne to, ka par visu atbild tikai klients, ne to, ka viss automātiski ir grāmatveža atbildība.
Ikdienas sadarbībā svarīgi skaidri atbildēt uz trim jautājumiem:
kurš iesniedz dokumentu;
kurš to apstrādā un pārbauda;
kur un kā tas tiek glabāts.
Ja grāmatvedis nav saņēmis pirkuma dokumentu, viņam var nebūt iespējas saprast darījuma būtību. Ja klients dokumentu ir iesniedzis, bet nezina, kur tas tālāk glabājas, rodas cita problēma: trūkst pārskatāmas dokumentu aprites.
Par ko vienoties ar grāmatvedi jau sadarbības sākumā?
Lai izvairītos no pārpratumiem, vienošanos ieteicams padarīt konkrētu.
Jautājums |
Ko praktiski atrunāt |
|---|---|
Dokumentu iesniegšana |
Kur tos ievietot un līdz kuram datumam |
Papīra oriģināli |
Pie kā tie paliek un kā tiek nodoti |
Elektroniskie dokumenti |
Kur glabājas faili un kā tiem piekļūt |
Trūkstoša informācija |
Kā grāmatvedis paziņo par trūkumiem un kas tos novērš |
Piekļuves tiesības |
Ko var redzēt klients, grāmatvedis un citi darbinieki |
Sadarbības izbeigšana |
Kādos termiņos un formā nodod dokumentus un datus |
Glabāšanas turpināšana |
Kas nodrošina dokumentu saglabāšanu pēc sadarbības beigām |
Šāda kārtība palīdz abām pusēm. Klients saprot, kas no viņa tiek gaidīts, bet grāmatvedim nav katru mēnesi jāmeklē dokumenti vairākās sarakstēs.
Mainot grāmatvedi, nodod arī darījumu vēsturi
Grāmatveža maiņu ir vērts plānot kā sakārtotu nodošanu.
Ieteicams izveidot sarakstu ar nododamajiem dokumentiem un datiem: attaisnojuma dokumentiem, grāmatvedības reģistriem, pārskatiem, atlikumiem un informāciju par vēl neatrisinātiem jautājumiem.
Īpaši noderīgi ir norādīt:
par kādu periodu uzskaite pabeigta;
kādi dokumenti vēl trūkst;
kādi darījumi prasa precizēšanu;
kur atrodas papīra oriģināli;
kurš turpmāk nodrošinās piekļuvi elektroniskajiem dokumentiem.
Pirms veco piekļuves tiesību slēgšanas pārliecinies, ka dokumenti un nepieciešamie dati ir pārņemti un atverami.
Kā pats.lv palīdz uzturēt dokumentus vienuviet?
pats.lv ļauj organizēt grāmatvedību tā, lai sistēmā saglabātie dokumenti būtu pieejami gan uzņēmējam vai pašnodarbinātajam, gan viņa grāmatvedim atbilstoši piešķirtajām piekļuves tiesībām.
Dokumenti glabājas mākonī. Lai apskatītu sistēmā saglabātu rēķinu vai čeku, uzņēmējam nav katru reizi jālūdz grāmatvedim to nosūtīt.
Tas maina arī ikdienas sadarbību.
Tu vari pārbaudīt savus dokumentus pats
Ja rodas jautājums par pirkumu vai rēķinu, vari atvērt sistēmā saglabāto dokumentu un apskatīt tā saturu. Nav jāgaida, līdz kāds atradīs vajadzīgo pielikumu savā e-pastā.
Ar grāmatvedi ir vieglāk runāt par konkrētu darījumu
Abām pusēm pieejams viens dokumenta avots. Tas palīdz precizēt, par ko veikts pirkums, kāds pakalpojums saņemts vai kāda informācija vēl nepieciešama.
Mazāk laika aiziet jautājumam “kuru rēķinu tu domā?”, vairāk laika paliek pašas situācijas atrisināšanai.
Dokumenti kļūst par pārskatāmu uzskaites daļu
Rēķini un čeki, kas palikuši tikai telefonā vai sarakstē, ir viegli aizmirstami. Regulāra dokumentu ievietošana vienā sistēmā palīdz izveidot saprotamu darba kārtību.
Arī grāmatvedim ir ērtāk strādāt, ja klients dokumentus iesniedz paredzamā veidā.
Tev saglabājas iesaiste savā grāmatvedībā
Darbu var uzticēt speciālistam un vienlaikus saprast, kas notiek uzņēmuma uzskaitē. Pieejami dokumenti ļauj uzdot konkrētus jautājumus, pārbaudīt informāciju un pieņemt lēmumus ar lielāku skaidrību.
pats.lv priekšrocība ir kopīga, pārskatāma darba vide klientam un grāmatvedim. Lai tā sniegtu pilnu ieguvumu, dokumenti regulāri jāievieto sistēmā un jāvienojas par to apstrādes kārtību.
Glabāšana mākonī neatceļ dokumentu glabāšanas termiņus vai prasības papīra oriģinālu aizstāšanai. Arī pārtraucot lietot kādu sistēmu, laikus jāieplāno dokumentu pārņemšana un turpmāka glabāšana.
Pārbaudi, vai tavi dokumenti ir kārtībā
Atver vienu pirms vairākiem mēnešiem veiktu darījumu un pārbaudi:
Vai vari atrast to pamatojošo dokumentu?
Vai dokuments ir pilnībā salasāms?
Vai saproti, par ko veikts darījums?
Vai vajadzīgā informācija ir pieejama arī grāmatvedim?
Vai zini, kur glabājas oriģināls, ja tas jāsaglabā?
Vai ir skaidrs, cik ilgi dokuments jāglabā?
Vai varēsi tam piekļūt, mainot grāmatvedi?
Ja uz vairākiem jautājumiem nav skaidras atbildes, sāc ar vienotu dokumentu iesniegšanas un glabāšanas kārtību.
Izmēģini pats.lv un veido grāmatvedību, kurā dokumenti ir pārskatāmi un sadarbība ar grāmatvedi ir saprotama abām pusēm.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai visi grāmatvedības dokumenti jāglabā piecus gadus?
Nē. Pieci gadi ir minimālais termiņš pārējiem attaisnojuma dokumentiem, bet citām grupām paredzēti ilgāki termiņi. Arī attaisnojuma dokuments var būt jāsaglabā ilgāk darījuma izsekojamībai.
Vai dokumenta nosūtīšana grāmatvedim nozīmē, ka varu savu eksemplāru izdzēst?
Vispirms pārliecinies, ka dokuments ir saņemts, saglabāts paredzētajā vietā un tev būs vajadzīgā piekļuve. Nosūtīšana pati par sevi vēl neapstiprina, ka dokumentu glabāšanas kārtība ir izpildīta.
Vai dokumenti jāglabā arī pēc uzņēmuma slēgšanas?
Uzņēmuma slēgšana nenozīmē automātisku dokumentu iznīcināšanu. Turpmākā glabāšanas kārtība jānosaka, saskaņojot to ar Latvijas Nacionālo arhīvu.
Vai pats.lv dokumentus var redzēt arī uzņēmuma īpašnieks?
Jā, sistēmā saglabātajiem dokumentiem var piekļūt gan klients, gan grāmatvedis atbilstoši piešķirtajām tiesībām. Tas ļauj klientam sekot līdzi savai uzskaitei un apskatīt dokumentus, katru reizi tos atsevišķi nepieprasot.
Informācija pārbaudīta 2026. gada 23. oktobrī. Konkrēta dokumenta glabāšanā jāņem vērā arī tam piemērojamās īpašās prasības.


