Inga Pumpure, finanšu konsultante, grāmatvede, lektore grāmatvedības un nodokļu jomā, profesionāls koučs
Lasītājs jautā: Reģistrēta pašnodarbināta persona par pakalpojumu izraksta Valsts ieņēmuma dienestā reģistrētu stingrās uzskaites kvīti. Pakalpojuma saņēmējs samaksu veic ar pārskaitījumu, nevis skaidrā naudā. Vai šādi drīkst rīkoties? Vai arī kvīts jāizraksta tikai skaidras naudas norēķiniem, bet, ja samaksa veikta ar pārskaitījumu, tad jāizraksta rēķins? Vai kvīts ir pietiekams attaisnojuma dokuments pakalpojuma saņēmēja grāmatvedībā?
Stingrās uzskaites kvītis ir paredzētas skaidras naudas norēķiniem. Tāpēc šāds darījuma noformējums nav korekts. Ja pašnodarbināta persona vēlas saņemt samaksu par pakalpojumiem bezskaidrā naudā, tad:
Šajā gadījumā maksātājam kvīts nebūs kā attaisnojošs dokuments, jo tajā būs norādīts, ka maksājums saņemts skaidrā naudā. Protams, ja nav cita dokumenta, papildus var sagatavot grāmatvedības izziņu, paskaidrojot konkrēto situāciju. Jānorāda, ka arī pašnodarbinātajam grāmatvedība nebūs korekta, ja tiks norādīts, ka kvīts maksājums saņemts skaidrā naudā, bet realitātē maksājums noticis ar bankas konta starpniecību.
Ja pašnodarbinātais atbilstoši Grāmatvedības likuma prasībām reģistrēs gan kvīti, gan maksājuma uzdevumu, tad tam sanāks dubulti ienākumi – viens skaidrā, bet otrs – bezskaidrā naudā. Attiecīgi, ja pašnodarbinātais izvēlēsies kvīti grāmatvedībā nereģistrēt, tad šim dokumentam nebūs juridiska spēka, jo tas nekur netiks uzrādīts.
Tātad, ja darījumus veic bezskaidrā naudā, pašnodarbinātais izraksta rēķinu vai izmanto iespējas saņemt maksājumu bezskaidrā naudā. Maksātājam jāpievērš uzmanība šādam darījumam, jo rezultātā var izveidoties situācija, ka saņemtais dokuments tiek anulēts vai uzrādīts pa nullēm.
Raksts tapis sadarbībā ar iFinanses.lv
iFinanses ir interneta žurnāls par nodokļiem, grāmatvedību un finanšu vadību, kas ik dienu sniedz aktuālo informāciju par izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī praktiskus skaidrojumus to piemērošanā.
