Atbildes uz 24. jūlija vebinārā uzdotajiem jautājumiem

2025. gada 24. jūlijā Pats.lv Facebook lapā notika bezmaksas vebinārs “Kā mazajam uzņēmējam patstāvīgi kārtot grāmatvedību”, kurā tika apskatītas tādas tēmas kā SIA reģistrēšanas nosacījumi, SIA īpašnieka tiesības un pienākumi, mijiedarbība ar VID, nodokļu režīmi un citi SIA saistoši grāmatvedības jautājumi. Apkopojām vebināra laikā iesūtītos jautājumus, uz kuriem atbildes sniedza Banku augstskolas docente, LR GA sertificēta grāmatvede Gunta Innuse-Breidaka:

1. Vai valdes loceklis var iemaksāt sava uzņēmuma kontā 200 EUR bez aizdevuma līguma, bet pēc četriem mēnešiem uzņēmums 300 EUR atskaita atpakaļ valdes loceklim un kā to pareizi grāmatot?

Komerclikums paredz, ka valdes locekļi drīkst iemaksāt naudu uzņēmuma kontā un tas tiek uzskatīts par aizdevumu uzņēmumam, pat ja nav noslēgts līgums. Tomēr likums Par grāmatvedību paredz, ka visiem ierakstiem ir jābūt pamatotiem ar dokumentiem, un tādēļ ir nepieciešams vismaz iekšējs valdes lēmums vai paskaidrojums, kāpēc un kādos nolūkos valdes loceklis iemaksā šo summu un saņem atpakaļ naudu. Ja tiek atmaksāti iemaksātie 200 EUR, tad nekādu problēmu nav, viss ir kārtībā. Bet ja vēlāk tiek atmaksāta lielāka summa, tad varētu rasties juridiski – nodokļu ziņā – riskanta situācija. Jo tā starpība 100 EUR ir uzskatāma par procentiem par aizdevumu, kas ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai arī jāuzrāda kā nesaimnieciskās darbības izdevumi ienākuma nodokļu deklarācijā.

2. Kā un vai vispār var viena SIA, kas nodarbojas kā ārstniecības iestāde, bez darbiniekiem, strādā tikai īpašnieks, savienot medicīnas pakalpojumus ar nemedicīnas kursu organizēšanu?

Var. Jo jūs sniedzat informāciju par uzņēmuma pamatdarbību. Tātad jūs šo informāciju papildināt ar papilddarbībām. Šajā paziņojumā var norādīt šīs papilddarbības saskaņā ar NACE klasifikatoru, un attiecīgi jūs varat organizēt šādus kursus. Ieteicams arī grāmatvedības uzskaitē attiecīgi nodalīt ieņēmumus no medicīnas pakalpojumiem un no kursa organizēšanas, izmantojot konta kodu ceturto zīmi.

3. Kādos gadījumos ir jāanulē izrakstītais rēķins? Piemēram, klients atteicās no preces pirms maksājuma veikšanas.

Rēķins ir jāanulē, ja tas ir izrakstīts kļūdaini, nepareizs pircējs vai pārdevējs, PVN maksātāja kods, nepareizs datums, rēķins ir izrakstīts bez darījuma, kā šajā situācijā. Tātad darījums nav noticis, jūs to varat anulēt. Kļūdaini, piemēram, rēķins izrakstīts divreiz par vienu un to pašu summu un vienam un tam pašam piegādātājam. Bet mēs neanulējam rēķinu un rakstām kredītrēķinu tad, kad prece tiek atgriezta, ir jālabo preču daudzums, sortiments vai PVN summas, vai cena. Jāsamazina rēķina summa un ir vienošanās ar klientu par izmaiņām darījumā. Katrā gadījumā visās šajās situācijās ieteicams saglabāt saraksti ar klientu, lai jūs vēlāk varētu pamatot, kāpēc šis rēķins ir ticis anulēts.

4. Daļu no sava dzīvokļa izmantoju sava uzņēmuma saimnieciskās darbības ietvaros. Rēķins par komunālajiem pakalpojumiem tiek izrakstīts uz mana vārda kā fiziskās personas. Vai ir iespējams daļu rēķina attiecināt uz SIA izdevumiem?

Jā, var. Pamatojoties uz likuma Par grāmatvedību 40. pantu, likuma Par uzņēmuma ienākuma nodokli 9. pantu to var darīt, tikai jābūt atbilstoši noformētiem dokumentiem. Pirmkārt, vienošanās starp SIA un īpašnieku par to, kāda daļa no dzīvokļa platības jeb mājas platības tiek izmantota saimnieciskajai darbībai. Tad šis komunālo maksājumu rēķins uz fiziskas personas vārda kā pamatdokuments. Attiecīgi mēs aprēķinam SIA maksājuma proporciju atbilstoši tam, cik lielu platību uzņēmējs izmanto saimnieciskajai darbībai, un izdarām atskaiti un apliecinājumu par veikto maksājumu. Tikai, protams, jāņem vērā, ka proporcijai ir jābūt samērīgai. Jūs nevarat visu dzīvokli izmantot saimnieciskajai darbībai. Tad tas varētu būt arī saistīts ar nekustamā īpašuma nodokli.

5. Kā pareizi reģistrēt automašīnu, kas tiek izmantota saimnieciskajā darbībā?

Pastāv dažādi veidi, kā mēs to varam darīt. Ja darbinieks izmanto automašīnu uzņēmuma vajadzībām, tad var noteikti atlīdzināt. Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9. panta 1. daļa paredz šādu iespēju. Un Ministru kabineta 899. noteikumi nosaka, ka var atlīdzināt līdz 4 centiem par nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 eiro mēnesī. Jā kompensācijas summa ir lielāka, tad tā ir jāpieskaita pie algas un jāapliek ar nodokļiem. Otrs variants ir, kad SIA noslēdz ar īpašnieku nomas līgumu, kurā tiek atrunāts, ka SIA ir lietotājs, un šo līgumu reģistrē VID īpašnieks. Attiecīgi līguma ietvaros tiek ieturēti un valsts budžetā tiek ieskaitīti 10% no līguma summas. Protams, līgumā var atrunāt arī atlīdzību par remontu, degvielas izdevumiem un citām lietām. Trešais veids, kā var izmantot automašīnu, var noslēgt patapinājuma līgumu ar automašīnas īpašnieku, kurā tiek atrunāta degvielas izdevumu kompensācija, bet šajā gadījumā jārēķinās ar to, ka ja automašīna tiek izmantota vairāk kā 15 dienas mēnesī, tad ir jāmaksā uzņēmuma vieglā transporta nodoklis.

6. Ja uzņēmuma soctīklos tiek izlozēts gardumu grozs, kas jāņem vērā, rīkojot šādus konkursus, un zem kādas izdevumu kategorijas ir jāreģistrē izdevumi?

Tas ir vairāk mārketinga pasākums, tātad uzņēmums reklamē sevi. Te ir gan grāmatvedības, gan nodokļu, gan juridiskie aspekti. Pirmkārt, ir skaidri jānosaka šī konkursa nosacījumi, piedalīšanās kārtību, balvu saņemšanu, termiņi, jānorāda, ka balvu nodrošina konkrētais uzņēmums, jāiekļauj privātuma atruna, ja vāc personas informāciju, un jābūt skaidram nolūkam – vai tas ir reklāmas nolūkos veikta nejauša izloze, vai tā ir sacensība ar noteiktiem uzdevumiem. Otrkārt, ir jāņem vērā balvas lielums. Ja balvas vērtība ir līdz 15 EUR, tad nodokļu saistību nav, bet ja balva ir dārgāka, tad jāskatās, kā šī balva tiek pasniegta – vai tas ir pēc nejaušības principa vai tas ir veicot kādu uzņēmumu var saņemt šo balvu. Un tur var būt arī nodokļu aspekti. Kā grāmatot? Ja tas ir reklāmas izdevums, tad grāmato kā reklāmas izdevumus. Tad uzņēmumam ir tiesības atskaitīt par izdevumiem ar šo balvu uzskaitīto pievienotās vērtības priekšnodokli. Un tie tiek atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Ja tos grāmato kā reprezentācijas izdevumus, tad nevar atskaitīt pievienotās vērtības un nodokli, un pastāv ierobežojumi tās atzīšanai kā saimnieciskās darbības izdevumiem. Atceramies par 5% ierobežojumu reprezentācijas izdevumiem.

7. Kā grāmatot naudas pārvedumus starp saviem uzņēmuma kontiem?

Katram uzņēmumam var būt viens vai vairāki uzņēmuma konti – vienā un tajā pašā bankā vai dažādās bankās. Parasti šādiem grāmatojumiem izmanto starpkontu. Vai nu tas ir tā saucamai “nauda ceļā” konts – kad nauda ceļo no viena konta uz otru. Vai arī izmanto starpkontu, kas ir no 9. apakšgrupas operāciju kontiem. Piemēram, uzņēmums pārskaita naudu no konta SEB bankā uz kontu Swedbank. Ja paņem konta izrakstu no SEB bankas, tad būs debets – starpkonts – kredīts – nauda Swedbank kontā. Tad, kad mums ir izraksts no Swedbank konta, tad ir debets – nauda ienāk Swedbank kontā, un kredītā ir starpkonts.

8. Vai SIA vajadzībām var iegādāties preces no fiziskas personas, samaksājot par to skaidrā naudā?

Jā, var pirkt no fiziskas personas. Bet ir jābūt attiecīgi noformētiem dokumentiem. Un ja tā ir personīgā manta, ko mēs iegādājamies, tad arī ir jāziņo VID līdz nākamā gada 1. februārim. Un, protams, ir jāievēro arī skaidras naudas lietošanas pamatprincipi: līdz 7200 EUR mēnesī un ne vairāk.

9. Kā pareizi grāmatot uzņēmuma izdevumus, ja sākumā par pakalpojumu ir samaksājis uzņēmuma darbinieks?

Situācija ir pilnīgi pieļaujama. Darbinieks samaksā, bet šajā gadījumā attaisnojuma dokumenti noteikti ir jābūt izrakstītam uz uzņēmumu – SIA. Ir jābūt pamatojumam, ka darbinieks tiešām ir samaksājis. Jābūt iesniegtai avansa atskaitei, un ir jābūt vadības un grāmatvedības akceptam, ka šie izdevumi ir tiešām saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību.

10. Vai SIA var aizdot naudu valdes loceklim kā fiziskai personai uz neilgu laiku, un kā šis darījums pareizi noformējams? Atmaksās tikpat, cik SIA aizdos.

Saskaņā ar IIN likumu līdz pēctaksācijas gada 1. jūnijam VID ir jāiesniedz ziņas par gada laikā fiziskajai personai izsniegtajiem aizdevumiem:

  • kuru apmērs (to kopsumma) vienai fiziskajai personai pārsniedz 15000 eiro uz pārskata gada beigām,
  • vai par aizdevumiem, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā nepārsniedza 15000 eiro, bet kopā ar taksācijas gadā izsniegto aizdevumu pārsniedz 15000 eiro, kā arī informāciju par noslēgto aizdevuma līgumu un aizdevuma apmēru.
  • Izsniedzot aizdevumu fiziskais personai – Latvijas nodokļu rezidentam, izsniegtam aizdevumam ir obligāti jānosaka procentu maksājums, citādi fiziskai personai rodas samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radītais ienākums. Fiziskai personai izsniegtais aizdevums var tikt pielīdzināts ienākumam, ja fiziska persona nav atmaksājusi aizdevumu 6 mēnešu laikā pēc noslēgtā līguma termiņa beigām, bet ne vēlāk kā pēc 66 mēnešiem no aizdevuma izsniegšanas dienas, ja aizdevuma līgums noslēgts uz garāku termiņu, Fiziskai personai – SIA darbiniekam, valdes loceklim vai padomes loceklim – izsniegto aizdevumu var pielīdzināt ienākumam un piemērot tam progresīvo IIN likmi 33% un 22% papildu likmi, ja aizdevuma izsniegšanas termiņš pārsniedz 12 mēnešus, un nav atmaksāts 6 mēnešu laikā pēc līguma termiņa beigām.

    Jau vairāk nekā 15 000 pašnodarbināto izvēlas Pats.lv un kārto grāmatvedību patstāvīgi” – pievienojies, lai grāmatvedību kārtotu bez raizēm! Izmēģini 7 dienas bez maksas!